Kas ir Linux

Linux ir unikāla operētājsistēmu saime, kas izstrādāta uz sava kodola bāzes un plaši izmantota serveros visā pasaulē. Šis iespaidīgais operētājsistēmu klāsts ir slavens ar savu nepārspējamo stabilitāti, drošību un elastību, padarot to par ideālu risinājumu jebkura servera mitināšanai. Turklāt Linux bauda plašu atbalstu no izstrādātāju entuziastiem sabiedrībā, nodrošinot plašu dažādu sistēmu un rīku klāstu efektīvai serveru pārvaldībai un konfigurēšanai.

Kāpēc Linux serveri piesaista iesācējus? Atbilde ir vienkārša – bezmaksas licences un atvērtā pirmkoda dēļ. Regulāri lietotāji administratori izvēlas šo operētājsistēmu tās vieglā rakstura dēļ, kas veicina efektīvu servera resursu izmantošanu, un minimālajām aparatūras prasībām. Šīs īpašības padara Linux par ideālu izvēli, lai nodrošinātu stabilas un efektīvas serveru sistēmas darbības.

Raksta mērķis ir izpētīt, kas ir Linux un tā priekšrocības, pieskarties statistikai, veikt detalizētu salīdzinājumu ar Windows Server un izpētīt galvenos Linux serveru izplatījumus, apspriežot to īpašības un iespējas.

Iepazīšanās ar Linux

1991. gadā Linuss Torvalds izveidoja Linux, atvērtā pirmkoda operētājsistēmu. Ievērojama Linux iezīme ir tās atvērtība, kas nozīmē, ka ikviens var piekļūt operētājsistēmas pirmkodam, brīvi veikt izmaiņas un paplašināt tās funkcionalitāti atbilstoši savām vēlmēm un vajadzībām. Pateicoties šai politikai, Linux ir viens no vispieprasītākajiem risinājumiem visā pasaulē, ko izmanto dažādās jomās, sākot no serveriem un mobilajām ierīcēm līdz mākslīgā intelekta sistēmām. Vadošie IT uzņēmumi, piemēram, Google, Facebook un Amazon, saviem serveriem dod priekšroku Linux, apstiprinot tā nozīmi un uzticamību.
Dažas ievērojamas statistikas par Linux ietver:

1. Linux ir bāzes sistēma vairāk nekā 90% mākoņdatošanas infrastruktūru visā pasaulē.
2. Aptuveni 98% pasaules superdatoru darbojas operētājsistēmā Linux.
3. Linux dominē mašīnmācībā un mākslīgajā intelektā, darbinot aptuveni 90% ierīču šajā jomā.
4. Vairāk nekā 75% ierīču datu glabāšanai un dublēšanas sistēmām pamatā izmanto Linux.
5. Pašlaik ir vairāk nekā 600 dažādu Linux izplatījumu, katrs ar unikālām funkcijām un funkcijām.

Raksta beigās tiek apspriests populārais Linux serveris Distributions, to īpašības un praktiskie pielietojumi kā primārie risinājumi veltīta or virtuālie serveri.

Kas ir Linux serveru izplatīšana

Starp Linux serveru operētājsistēmām izceļas trīs galvenie pretendenti: CentOS, Debian un Ubuntu, katrs ir unikāls un ko plaši izmanto administratori. Apskatīsim katru tuvāk:

1. CentOS: CentOS ir populārs starp uzņēmumiem ar kritiskām lietojumprogrammām, un tas ir pazīstams ar savu stabilitāti. Sistēmas atjauninājumu mērķis ir saglabāt šo stabilitāti, ļaujot administratoriem instalēt labojumus un atjauninājumus, neapdraudot sistēmas stabilitāti. Balstīts uz Red Hat Enterprise Linux (RHEL) pirmkodus, CentOS izmanto systemd inicializācijai un YUM (Yellowdog Updater Modified) pakotņu pārvaldības sistēma.
2. Debian: Daudzpusīga izplatīšana, kas koncentrējas uz stabilitāti un bezmaksas programmatūru, Debian tiek plaši izmantota no tīmekļa serveriem līdz personīgai mitināšanai. Atšķirībā no CentOS, Debian izmanto APT (Advanced Package Tool) pakotņu pārvaldības sistēma un vai nu sysvinit or systemd inicializācijai atkarībā no versijas. Tas arī veido pamatu daudziem citiem izplatījumiem, tostarp Ubuntu.
3. Ubuntu: Ubuntu, kas ir pazīstams ar ērtu lietošanu un jaudīgām funkcijām, piedāvā ilgtermiņa atbalsta versijas (LTS). Tā plašā pakotņu izvēle oficiālajās krātuvēs padara to piemērotu tīmekļa servera mitināšanai, datu bāzu pārvaldībai, virtualizācijai vai mākoņdatošanai. Ubuntu izmanto APT pakotņu pārvaldības sistēma, pēc noklusējuma ir systemd, un atbalsta tādas modernas tehnoloģijas kā dokers un Kubernetes.

Tomēr, neskatoties uz dažām atšķirībām starp šiem sadalījumiem, tiem ir kopīgas iezīmes:

1. Visi trīs izplatījumi ir bezmaksas programmatūra ar atvērtā koda kods, uzsverot sistēmas drošība.
2. Viņi nodrošina plašas krātuves, ļaujot lietotājiem atrast un instalēt dažādas programmas un pakotnes.
3. CentOS, Debian un Ubuntu ir aktīvas lietotāju un izstrādātāju kopienas, nodrošinot atbalstu, atjauninājumus un zināšanu apmaiņu.

Kāpēc Linux

Mēs esam izskatījuši vispārējos Linux serveru izplatījumus, to īpašības un lietojumprogrammu vides. Tomēr lielākā daļa sistēmas administratoru neredz būtisku atšķirību starp Linux un populāro Windows Server. Apskatīsim salīdzinošu tabulu, kurā parādītas galvenās atšķirības, ņemot vērā iepriekš definētos parametrus:

No sniegtās tabulas var secināt, ka Windows Server ir slēgta operētājsistēma, kas paredzēta galvenokārt uz Microsoft tehnoloģijām orientētām vidēm. Tā iebūvētie rīki nodrošina augstu saderību ar Microsoft produktiem, taču tie arī ierobežo lietotājus viņu tehnoloģiju izvēlē.

Un otrādi, Linux serveru izplatīšanas pamatā ir atvērtais avots un tie ir elastīgāki. Tie atbalsta plašu aparatūras platformu klāstu un nodrošina dažādas pakotņu pārvaldības sistēmas, kas padara tās universāli piemērojamas dažādiem lietošanas scenārijiem.

Noslēgumā

Var droši apgalvot, ka Linux šodien ir lielākās daļas lietotāju izvēle neatkarīgi no viņu uzdevumiem. Ir veikts vispārējs sistēmas nozīmes novērtējums mūsdienu pasaulē, tostarp apskatot vairākus galvenos Linux serveru izplatījumus, diskutējot par šī kodola funkcijām un salīdzinošu analīzi ar tikpat populāro Windows Server.

Ieteicams turpināt pašreizējās sadaļas praktisko rakstu izpēti, lai iegūtu dziļāku izpratni, kas ir Linux un tās iespējas, un uzzinātu, kā šīs zināšanas pielietot praksē.